Dažādu uzņēmumu piemēri, kas izmanto MI

Atpakaļ uz galveno lapu

Dažādu uzņēmumu piemēri, kas izmanto AI

• 17 Top Artificial Intelligence Startups and Companies in Latvia

This article showcases our top picks for the best Latvia based Artificial Intelligence companies. These startups and companies are taking a variety of approaches to innovating the Artificial Intelligence industry, but are all exceptional companies well worth a follow.

Webpage: https://beststartup.eu/17-top-artificial-intelligence-startups-and-companies-in-latvia-2021//a>

• Mākslīgais intelekts ekonomikā

Vai tu esi pārliecināts, ka, atņemot tev darbu, sabiedrības patērēšanas formāts radīs tev jaunu? Mūs sola pārmācīt uz jaunām specialitātēm, bet uz kādām - ja mākslīgais intelekts mācās ātrāk. Bet patērēšanas iekārtā visu lemj izdevīgums un peļņa. Cilvēku atlaišana no darba mākslīgā intelekta pielietošanas dēļ jau notiek. Mākslīgais intelekts intensīvi izspiež cilvēku profesijas. Un tā jau ir šodienas realitāte patērēšanas formāta sabiedrībā, kurā mēs dzīvojam. No biznesa viedokļa, tas ir izdevīgi. Bet kā no cilvēku viedokļa?

• Latvijas spēļu kopienu attīstība | podkāsts #DigitālāsBrokastis

Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums “#DigitālāsBrokastis” piedāvā savu iknedēļas tehnoloģiju TOP 10. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!

7. Latviešu "Jeff App" piesaista 1 miljonu ASV dolāru Latviešu jaunuzņēmums “Jeff App” Igaunijas Biznesa eņģeļu tīklā (EstBAN) ir piesaistījuši 1 miljonu ASV dolāru lielu investīciju. Lietotne tiek raksturota kā aizņēmumu “Tinder”, kura ir mērķēta uz valstīm ar mazāk attīstītu finanšu sistēmu. Lietotājiem, kuriem dažādu apstākļu dēļ nav pilnvērtīga kredītvēsture, platformā ir iespējams sasniegt kredītdevējus, kuri pēc dažādiem novērtējuma parametriem var izvērtēt aizdošanas riskus. Uzņēmums pagājušajā gadā lietotni palaida Vjetnamā, un iegūtais finansējums tiks izmantots, lai ielauztos Dienvidāzijas tirgos un radītu jauna veida pakalpojumus. Kā uzņēmuma vadītājs Toms Niparts atklājis techcrunch.com, lietotnes mērķis ir vienu dienu kļūt par “superlietotni”, kas apvieno personalizētos aizdevumus ar cita veida servisiem, piemēram, e-komerciju, mobilajām transakcijām un tiešsaistes pirkumu atlaidēm.

9. RTU pētnieks izstrādā glābšanas robotu Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes pētnieks Artūrs Ivanovs programmē robotus, kuri spēj glābt cilvēkus tuneļos un citās grūti sasniedzamās vietās katastrofu gadījumā. Robotam ir izveidota radaru sistēma, kas atpazīst cilvēkus un spēj noteikt to elpošanu un sirdsdarbību. Tam vēl plānots izveidot programmatūru, lai robots spētu orientēties piedūmotā telpā. Robots vēl ir tapšanas stadijā, un primāri to izstrādā Eiropas Kodolpētniecības centra drošības vajadzībām tunelī, kur darbojas viens no lielākajiem infrastruktūras elementiem – Lielais hadronu paātrinātājs. Tas atrodas 100 metru dziļumā 27 kilometru garā tunelī. Lai piekļūtu nelaimes vietai, ugunsdzēsējiem vajadzētu līdz pat pusstundai.

 Weblink: https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/latviesu-petnieka-izgudrots-glabsanas-robots-un-kriptopasaules-trakumi-tehnologiju-top.a398198/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme

 

• Apmācīt mākslīgo intelektu datu apkopošanas nolūkiem

“SummarizeBot” ir mākslīgā intelekta un dabiskas valodas apstrādes uzņēmums, kas vienkāršo sarežģītus procesus un automatizē to, ko iepriekš bija pa spēkam paveikt tikai cilvēka intelektam. Jaunuzņēmums ir pasaules līderis datu apkopošanas sfērā un tieši tāpēc tādas pasaulē vadošās kompānijas kā “Sony”, “Xerox” un “Unilever” ikdienā izmanto “Summarize Bot” Latvijā radītus produktus. Jaunuzņēmuma vadītājs Dmitrijs Nedovis skaidro, ka pasaulē, kurā valda informācijas un datu pārbagātība, ir nepieciešams rīks, kas ātri un kvalitatīvi var apkopot svarīgāko informāciju. “SummarizeBot” izmanto uz mākslīgā intelekta balstītu tehnoloģiju, kas spēj apstrādāt lielus datu apjomus vairāk nekā 100 valodās, tajā skaitā arī latviešu.

Uzņēmums piedāvā dažādus produktus, piemēram, jautājumu-atbilžu meklēšanu (question-answering search) vai “Siri” biznesa nolūkiem, zināšanu pārvaldības un satura veidošanas platformas, noskaņojuma analīzi, ziņu apkopojumus, atslēgvārdu izvilkumus, viltus ziņu noteikšanu, veido gan precīzus kopsavilkumus, nemainot tekstu, gan arī abstraktus kopsavilkumus, rediģējot to. Kopumā tie ir vairāk nekā 20 dažādi produkti ar dažādiem algoritmiem.

“Atšķirīgiem dokumentu un failu veidiem ir nepieciešami dažādi algoritmi. Piemēram, zinātniska raksta kopsavilkums ir citādāk veidots nekā juridiska dokumenta kopsavilkums, ikvienam tekstam ir sava specifika. Kas ir svarīgs žurnālistam vai juristam, nav svarīgs celtniekam,” skaidroja D. Nedovis.

“Mākslīgais intelekts ir kā bērns, kuram sākumā ir jāparāda ideālais variants, paraugs.

Sākumā ir jāieliek liels darbs arī no mūsu puses, “jādara ar rokām”, manuāli jāraksta kopsavilkumi. Pēc tam to ar mašīnmācīšanās palīdzību var rādīt mākslīgajam intelektam, kā tās lietas pareizi jādara,” par “SummarizeBot” darbības principiem stāsta uzņēmuma vadītājs. “Vēlāk mākslīgais intelekts var šādas darbības veikt automātiski.” Dmitrijs Nedovis uzsvēra, ka uzņēmumā visus algoritmus viņi veido paši, neizmanto atklāto pirmkoda programmatūru (open-source software).

Kopš 2018. gada, kad viņam radās pirmās idejas par automatizētu datu apkopošanu, datu centri un datori ir kļuvuši tikai jaudīgāki. Tagad ir iespējamas lietas, kas nebija pirms 3–5 gadiem, tieši jaudīgo datoru dēļ. Ir daudz dažādu mērķfinansējumu no tādām kompānijām kā “Google”, “Amazon”, “Oracle” un “Microsoft”, lai arī “SummarizeBot” varētu veidot un strādāt pie saviem algoritmiem. D. Nedovis uzskata, ka uzņēmums ir vairākus gadus priekšā saviem konkurentiem tieši jaudas ziņā.

Viņš stāstīja, ka “ProgrammableWeb”, kas ir vadošais informācijas un ziņu avots par tīmekli, programmēšanu un lietojumprogrammas saskarnēm, 2019. gadā ierindojis “SummarizeBot” “14 Top Artificial Intelligence API’s” 4.vietā līdzās tādiem milžiem kā, piemēram, “Amazon” ar “Alexa” programmatūru.

Tehnoloģijas ziņā viņi ir tuvu lielākajiem pasaules līderiem, uzskata D. Nedovis. Uz to norāda arī sadarbība ar “Bloomberg”, kas ir viens no lielākajiem programmatūras, datu un plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem pasaulē.

“Potenciālie pircēji ir kļuvuši sasniedzamāki. Tu vari jebkuram aizrakstīt, piemēram, “LinkedIn””, jo cilvēki zina, ka šobrīd nav iespējams tikties klātienē, nav vairs nepieciešamība ceļot pie viņiem. Ir iespējams aizrakstīt “Hei, vai tev ir interese par mūsu produktu?” Ja tur viss ir okay, tad jau tālāk var veidot prezentāciju, veikt videozvanu un pārdot savu produktu,” par pandēmijas ietekmi Dmitrijs izsakās pozitīvi. “Jebkurš cilvēks ar datoru mājās var šobrīd uzsākt savu biznesu.”

 Weblink: https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/jaunuznemumi-saloka-maju-razo-stiepli-kosmosa-vajadzibam-un-apmaca-maksligo-intelektu.a408611/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme

• AR NEIRONU TĪKLIEM TULKO VALODAS UN ŠĶIRO ZIVIS

Latvijā mākslīgo intelektu (MI) pēta un attīsta gan pētniecības institūtos, gan biznesa vajadzībām, attīstot pielietojumus industriālo procesu vadībā zivsaimniecībā, kā arī valodu automatizētas tulkošanas un apstrādes jomā. Būtiska nozīme MI attīstībai gan “tīrā” pētniecība, gan attīstot pielietojumus biznesam ir mašīnmācīšanās.

Weblink: https://www.goethe.de/ins/lv/lv/kul/sup/kir/22213411.html  

Atpakaļ uz galveno lapu